Jāiegulda bērnu peldētprasmē un zināšanās par drošību pie ūdens

Lai sabiedrībā un valstiskā līmenī aktualizētu bēdīgo statistiku noslīkušo cilvēku skaita ziņā, 8.
februārī dažādu institūciju, dienestu, pašvaldību un uzņēmumu pārstāvji tikās un apsprieda
iespējamos iemeslus un preventīvos pasākumus situācijas uzlabošanai. Uz diskusiju “Ko mēs
nezinām par drošību pie ūdens” aicināja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sadarbībā ar Mārupes
novada domi, Latvijas Peldēšanas federāciju (LPF) un “Elektrum Olimpisko centru” (EOC).

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, atklājot diskusiju, pauda: “Ir svarīgi par šo problēmu runāt aktīvāk,
meklēt sadarbības variantus starp iesaistītājām institūcijām – ministrijām, dienestiem, pašvaldībām,
organizācijām –, lai pēc iespējas drīzāk situācija mainītos. Pašvaldības visciešāk saskaras ar
iedzīvotāju interesēm, un mūsu uzdevums ir radīt pēc iespējas labākus un drošākus apstākļus un vidi
iedzīvotājiem.”

Situācijas nopietnību apliecināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. SPKC
pārstāve Veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe Ilze Maļkeviča vērsa uzmanību, ka
bojāgājušo skaits ūdenstilpnēs iespējams varētu būt pat lielāks. Nereti noslīkšanas gadījums tiek
konstatēts novēloti, jo noslīkušie tiek atrasti vēlāk un nāves pamatcēloni nevar noteikt. Tomēr, ne
visos gadījumos ūdenstilpnē atrastās personas nāves pamatcēlonis ir noslīkšana, piemēram,
iespējams arī miokarda infarkts peldoties. Šādās situācijās tiek veikta Tiesu medicīnas ekspertīze ar
autopsiju.

Situāciju peldvietās pie atklātām ūdenstilpēm un to apsaimniekošanas likumisko pamatu skaidroja
LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa. Saskaņā ar Zemes pārvaldības
likumu pašvaldības atbildībā ir jūras piekrastes un sauszemes daļa un iekšzemes publiskie ūdeņi tās
teritorijā, kur tā no sava budžeta gādā par peldvietu labiekārtošanu, plāno teritoriju, kā arī nodrošina
glābšanas dienestu darbību peldvietās. To, ka glābēju apmācības ir katras pašvaldības ziņā,
apliecināja arī Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un CA pārvaldes galvenais
speciālists Jānis Skrims. Viņš uzvēra: “Lai arī cik labi būtu iekārtota peldvieta, tas negarantē, ka nebūs
negadījumu, drošu peldvietu raksturo profesionāls, labi apmācīts personāls. Labam glābējam jāspēj
pamanīt bīstamu situāciju, vēl pirms tā notikusi.” Arī slēgtās ūdenstilpēs – peldbaseinos – glābēja
darbs ir jo īpaši svarīgs. Glābēja zināšanas, atrašanās vieta, spēja analizēt situāciju, skaidrojošais
darbs var novērst nelaimes. Diemžēl nav regulējošu noteikumu, kas paredzētu obligātu glābēju
klātbūtni. Tas gulstas uz pašvaldības vai peldbaseina vadības izpratni par atbildīgu apsaimniekošanu un budžeta iespējām.

“Elektrum Olimpiskā centra” vadītāja Zane Grundiņa-Arāja, stāstot par ikdienas darbu peldbaseinā,
kas atšķirībā no publiskām peldvietām ir kontrolēta, droša vieta, atzina: “Nereti vecāki neizprot, cik
svarīgi ir nenovērst skatienu no bērniem vai pašiem nepieļaut muļķīgas pārgalvības, tāpēc glābēja
klātbūtne ir ļoti nozīmīga. Laiks, kad cilvēks var zaudēt cīņu ūdenī bez peldētprasmes, ir mazāks par
vienu minūti; apmācīts un klātesošs darbinieks var reaģēt krietni agrāk, nekā var ierasties
neatliekamā medicīniskā palīdzība. Peldētprasme ir dzīvību saglabājoša prasme, un līdz ar izpratnes
maiņu par to, kā uzvedamies ūdenī un tā tuvumā, varēsim cerēt samazināt mirstību uz ūdens.”

64% Latvijas iedzīvotāju saskaņā ar SKDS pētījumu ir vāja vai vidēja peldētprasme, 79% iemācījušies
peldēt pašmācības ceļā ar draugu vai vecāku palīdzību, tātad lielākā daļa sabiedrības no dzīvībai
bīstamas situācijas uz ūdens nespēs izkļūt saviem spēkiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps
Eklons klātesošajiem skaidroja, ka cilvēks noslīkst pāris minūšu laikā un, lai cik operatīvi ierastos
palīdzība, ar to var būt par vēlu. VUGD pārstāvis aicināja pievērst lielāku uzmanību un aktīvāk strādāt
pie preventīviem un izglītojošiem pasākumiem, lai vispār novērstu nelaimes iespējamību. “Ceļš uz
zinošu un atbildīgu sabiedrību ir jāsāk ar bērnu izglītošanu – spēju pašiem novērtēt situāciju un
izvērtēt pastāvošos riskus. VUGD pētījums liecina, ka lielu daļu informācijas par drošību vecāki iegūst
no bērniem, kuri to apguvuši skolās. Šī ir daudznozaru joma, tāpēc šajā jautājumā nebūs viena
atbildīgā iestāde, bet līdzatbildīgi visi, arī sabiedrība,” norāda K. Eklons.

Diskusijas dalībnieki atzina sabiedrības informēšanas kampaņām par drošības jautājumiem uz ūdens
līdz šim ir bijis neregulārs raksturs. 2018. gada vasarā SPKC īstenoja kampaņu “Pārgalvis=bezgalvis”,
kuras mērķis bija pievērst uzmanību smagajām sekām, kas rodas pārgalvīgi lecot ūdenī uz galvas.
Maijā Latvijas Peldēšanas federācija iniciēja skolās vienu mācību stundu veltīt bērnu izglītošanai,
savulaik arī VUGD ir veicis kampaņas, tāpat arī Valsts policija pievēršas drošībai kopumā, un, nākot 
vasarai, drošībai uz ūdens.

Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka nepietiekama peldētprasme, pētnieciskās bāzes trūkums,
virspusīga pieeja, problēmas noliegšana un ignorēšana, atbildības novirzīšana, zema politiskā
atbildība un finansējuma trūkums ir cēloņi, kas kavē rast problēmas risinājumu visaugstākajā līmenī. 

Diskusijas videoieraksts un fotoreportāža
 
Diskusijas dalībnieku prezentācijas:

Drošība pie un uz ūdens | Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece reģionālās attīstības
jautājumos Ivita Peipiņa

Slimību profilakses un kontroles centra dati par mirstību no noslīkšanas un slīkšanas | SPC
veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe Ilze Maļkeviča

Cilvēku drošība uz ūdens. Peldēšanas paradumi, sabiedrības attieksme un institūciju rīcība |
Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs

Kas ir slīkšana? Kā atpazīt? Ko darīt? | Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, NMPD ārsta
speciālista brigādes ārsts, anesteziologs, reanimatologs Roberts Fūrmanis

Kāds ir drošs peldbaseins? Kā uzbūvēt drošu peldbaseinu? | Latvijas Peldēšanas Federācijas
peldbaseinu sertificēšanas komisijas vadītājs Ģirts Treiguts

Kā nodrošināt drošību peldbaseinā? | glābējs uz ūdens, peldēšanas treneris, Elektrum Olimpiskais
Centrs peldbaseinu un peldētapmācības programmu vadītājs Gustavs Zālītis

Tēmas atspoguļojums medijos: 
TVNET.LV: Latvijas iedzīvotāji - sliktākie peldētāji Eiropā: slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās
EOC vadītājas Zanes Grundiņas-Arājas intervija Radio SWH ēterā 9.02.2019.(audio ieraksts)
NRA.LV: Beidzot sāk runāt par slīcēju glābšanu